MI akts uzņēmumam: ko ES regula prasa, ja lietojat ChatGPT vai čatbotu

Mākslīgā intelekta akts (Regula (ES) 2024/1689) ir pirmais visaptverošais MI regulējums pasaulē. Tas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un tiek piemērots pakāpeniski; 2026. gada vasarā tika pieņemti grozījumi, kas daļu termiņu atliek un prasības vienkāršo. Šis raksts ir uzņēmumam, kas MI nevis izstrādā, bet lieto: ChatGPT darbā, čatbots mājaslapā, AI rēķinu apstrādē. Tas nav juridisks padoms; konkrētā situācijā konsultējieties ar juristu.

Avoti: Eiropas Komisijas MI akta lapa latviski, VARAM skaidrojums, LV portāla skaidrojums par 2026. gada grozījumiem.

Kā akts dala MI sistēmas

Akts prasības nosaka pēc riska, nevis pēc tehnoloģijas.

• Aizliegtās prakses. Sociālā vērtēšana, manipulācija, kas nodara kaitējumu, emociju atpazīšana darbavietā un skolā, nemērķēta sejas attēlu vākšana. 2026. gada grozījumi pievieno aizliegumu sistēmām, kas bez piekrišanas ģenerē intīmus materiālus. Parasts uzņēmums ar čatbotu šeit nav.
• Augsta riska sistēmas. MI, kas lemj par cilvēkiem nodarbinātībā (atlase, vērtēšana), kreditēšanā, izglītībā, kritiskajā infrastruktūrā, tiesībaizsardzībā, kā arī MI drošības sastāvdaļās (lifti, medicīnas ierīces). Tām ir dokumentācijas, cilvēka uzraudzības un atbilstības prasības.
• Pārredzamības pienākumi. Attiecas uz jebkuru sistēmu, kas sarunājas ar cilvēku vai ģenerē saturu: čatbotiem, MI radītiem tekstiem, attēliem, audio un dziļviltojumiem.
• Vispārīga lietojuma modeļi (GPAI). ChatGPT, Gemini, Claude un līdzīgi modeļi: pienākumi ir to izstrādātājiem, ne lietotājiem.
• Minimāls risks. Viss pārējais: filtri, ieteikumi, rēķinu nolasīšana, teksta kopsavilkumi. Papildu prasību nav, paliek vispārējie likumi (GDPR, patērētāju tiesības).

Termiņi pēc 2026. gada grozījumiem

• 2025. gada 2. februāris. Aizliegtās prakses ir spēkā. MI pratība: uzņēmumiem jānodrošina, ka darbinieki, kas lieto MI sistēmas, saprot, ko tās dara un kur ir to robežas.
• 2025. gada 2. augusts. Pienākumi vispārīga lietojuma modeļu izstrādātājiem.
• 2026. gada 2. augusts. Pārredzamības pienākumi: cilvēkam jāzina, ka viņš sarunājas ar MI; MI ģenerēts saturs un dziļviltojumi jāmarķē. Sistēmām, kas laistas tirgū pirms šī datuma, marķēšana jāizpilda līdz 2026. gada 2. decembrim.
• 2027. gada 2. decembris. Augsta riska prasības autonomām sistēmām (nodarbinātība, kreditēšana, tiesībaizsardzība un citas pielikumā minētās jomas). Sākotnēji bija 2026. gada 2. augusts; grozījumi to atliek.
• 2028. gada 2. augusts. Augsta riska prasības sistēmām, kas ir produktu drošības sastāvdaļas.

Grozījumi arī precizē drošības sastāvdaļas definīciju (MI, kas tikai palīdz lietotājam vai optimizē veiktspēju, nav automātiski augsta riska), ievieš vienkāršotas prasības maziem un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem un nosaka, ka regulatīvās smilškastes dalībvalstīs darbojas no 2027. gada 2. augusta.

Ko tas nozīmē uzņēmumam, kas lieto ChatGPT

Ja darbinieki lieto ChatGPT, Gemini vai Copilot tekstiem, kopsavilkumiem un analīzei, akts no jums tieši prasa maz. Trīs lietas tomēr ir:

• MI pratība. Darbiniekiem jāzina, ko rīkam drīkst dot (publisku informāciju) un ko nedrīkst (klientu datus, līgumus, personas datus bezmaksas versijās), un ka atbildes jāpārbauda. Pietiek ar īsu iekšēju politiku un vienu apmācību. Tas pats ir vajadzīgs arī GDPR dēļ.
• Saturs klientiem. Ja publicējat MI ģenerētu tekstu vai attēlus, kas var maldināt (piemēram, reālistisku cilvēku attēlus vai tekstu sabiedrības interesēs), no 2026. gada 2. augusta to marķē. Parastam mārketinga tekstam, ko cilvēks ir pārskatījis, marķējums nav vajadzīgs.
• Lēmumi par cilvēkiem. Ja MI izmantojat kandidātu atlasē vai darbinieku vērtēšanā, tā ir augsta riska joma: vajag cilvēka uzraudzību, dokumentāciju un no 2027. gada decembra pilnu atbilstību. Vienkāršāk ir MI lietot kā palīgu, nevis kā lēmēju.

Ko tas nozīmē uzņēmumam ar čatbotu

• Paziņojums. Čatbotam no 2026. gada 2. augusta skaidri jāpasaka, ka tas ir MI, pirmajā ziņā vai redzami saskarnē. Mēs to iebūvējam katrā čatbotā, ko veidojam.
• Ceļš pie cilvēka. Akts to tieši neprasa, bet patērētāju tiesības un veselais saprāts prasa: cilvēkam jāspēj nonākt pie darbinieka.
• Dati. Kas notiek ar sarunām: kur tās glabājas, cik ilgi, vai tās izmanto modeļa apmācībai. Tas ir GDPR jautājums, un atbilde jāieraksta privātuma politikā.
• Ko čatbots nedrīkst darīt. Pieņemt lēmumus par kredītu, nodarbinātību vai pabalstiem bez cilvēka. Ja tas tikai atbild uz jautājumiem un pieņem pieteikumus, tas ir minimāla vai pārredzamības riska līmenis.

Kas jāizdara līdz gada beigām

• Uzrakstīt vienas lapas MI lietošanas politiku: kādus rīkus drīkst lietot, ko tajos nedrīkst ievadīt, ka atbildes jāpārbauda, kurš atbild par jautājumiem.
• Noturēt vienu apmācību komandai un to pierakstīt (datums, dalībnieki). Tas sedz MI pratības prasību.
• Pārbaudīt čatbotu: vai tas pasaka, ka ir MI, vai ir ceļš pie cilvēka, vai privātuma politikā ir sarunu dati.
• Sastādīt sarakstu, kur uzņēmumā MI pieņem vai ietekmē lēmumus par cilvēkiem. Ja saraksts nav tukšs, plānot cilvēka uzraudzību līdz 2027. gada decembrim.

Mūsu piedāvājums

MI lietošanas politika un čatbota atbilstības pārbaude. Vienas lapas politika jūsu uzņēmumam, pusdienas apmācība komandai ar protokolu, čatbota un MI plūsmu pārbaude pret pārredzamības un GDPR prasībām ar labojumu sarakstu. Viens dokuments, viena sapulce, fiksēta cena pēc īsas sarunas.

Pieteikt MI politiku un pārbaudi

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai MI akts attiecas uz mazu uzņēmumu, kas tikai lieto ChatGPT?

Tieši: gandrīz nē. Jāparūpējas par darbinieku MI pratību un par to, lai klientiem domāts MI saturs, kas var maldināt, būtu marķēts. Pārējais ir GDPR un veselais saprāts.

Vai čatbotam mājaslapā jāpasaka, ka tas ir MI?

Jā, no 2026. gada 2. augusta. Esošām sistēmām termiņš ir 2026. gada 2. decembris. Vienkāršākais veids ir paziņojums saskarnē un pirmajā ziņā.

Kādi ir sodi?

Par pārredzamības prasību pārkāpumiem līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no pasaules apgrozījuma; par aizliegtajām praksēm vairāk. Mazam uzņēmumam realitāte ir cita: uzraugs vispirms prasa labot.

Kas Latvijā uzrauga MI aktu?

Nacionālās uzraudzības iestādes dalībvalstis nosaka pašas; par MI akta ieviešanu Latvijā atbild VARAM, un aktuālo informāciju publicē tās lapā. Vispārīga lietojuma modeļus un ļoti lielās platformas uzrauga Eiropas MI birojs.